Ventilācija. Kas par to jāzina?

Aizvien vēl bieži tiek uzdots jautājums – kāpēc vajadzīga ventilācija?

„Mūsu senči un vecāki dzīvoja bez mehāniskās piespiedu ventilācijas, tāpat dzīvošu arī es,” – saka klienti. Taču ir būtiska atšķirība – agrāk, būvējot namus, nebija tik būtiski tos uzbūvēt siltus un ekonomiskus, tāpēc nami nebija hermētiski, bet gaiss jebkurā gadījumā viegli ieplūda telpās, tāpēc gaisa apmaiņa, lai arī epizodiski, tomēr notika. Mūsdienās, lai taupītu dārgo siltumu, modernie nami tiek būvēti silti un hermētiski. Šādos namos gaisa apmaiņa samazinās, tāpēc cerēt, ka bez mehāniskās ventilācijas sistēmas šādā ēkā būs labs mikroklimats, bet ēkas konstrukcijas būs pasargātas no mitruma, patiešām nav pamata.

Kad ir vērts ierīkot piespiedu ventilāciju un kad tas nav būtiski?

Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu, varam teikt pavisam vienkārši: ja nebūs svaiga gaisa un laba mikroklimata, mēs nevarēsim labi izgulēties, jutīsimies noguruši, darba nespējīgi, nevarēsim atbrīvoties no nepatīkamām smakām, netiks izvadīts liekais mitrums, kura dēļ rodas pelējums, un būs vēl daudz citu nepatīkamu seku. Lai no tā visa izvairītos, ventilācija ir būtiska, turklāt nemaz nav svarīgi ne kur, ne kāda veida ēkā mēs dzīvojam.

Kādi piespiedu ventilācijas veidi ir iespējami?

Piespiedu ventilācija ir tāda ventilācija, kas tiek radīta, izmantojot mehāniskas ietaises, šajā gadījumā, ventilatorus.

Ir ļoti svarīgi zināt dažādu piespiedu ventilācijas veidu atšķirības. Pēc būtības piespiedu ventilācija ir gaisa izvade ar vienkāršiem ventilatoriem no sanitārā mezgla un virtuves, taču tādējādi tiek izvadīts arī siltais gaiss, bet ēkā caur nama nehermētiskajām konstrukcijām ieplūst ārpus telpām esošais gaiss, gada aukstajā laikā – aukstais, kuru sasilda apkures sistēma. Šādas gaisa cirkulācijas sekas ir lielākas apkures izmaksas.

Lai no tā izvairītos, tiek izmantotas ierīces, kuras sauc par rekuperatoriem.

Rekuperatorā ir īpašs siltummainis, ar kura palīdzību tiek izmantots siltais, laukā izvadāmais telpu gaiss, sasildot ieplūstošo āra gaisu, kas vēlāk tiek novadīts telpās. Šāda gaisa ieplūde telpās nodrošina telpas ventilāciju, atgūstot siltumu. Atkarībā no rekuperatora modeļa un tipa efektivitāte var svārstīties no 50 % līdz 98 %, bet ir svarīgi izvēlēties pēc iespējas efektīvu ierīci. Jo efektīvāks rekuperators, jo vairāk tiek ietaupīta dārgā siltumenerģija.

Ierīkojot rekuperācijas ventilācijas sistēmu, ir svarīgi, lai viss ventilācijas process notiktu tikai caur to. Bieži sastopama kļūda – vannas istabā un tualetes telpā ierīkot vienkāršus ventilatorus un tādējādi vissiltāko gaisu un vienlaikus arī naudu „izmest” laukā. Tā kā gaiss tiek izvadīts no „netīrām telpām”, tad vislabāk izmantot plākšņu tipa rekuperatorus ar sešstūra plākšņu gaisa šķērsplūsmas-pretplūsmas siltummaini, kura konstrukcijas dēļ gaisa straumes nesajaucas un telpās neatgriežas „netīro telpu” smakas.

Pilsētas gaisa sastāvs – kādas vielas un cik daudz ir pilsētas gaisā, ko mēs elpojam, ja ventilācija ir dabiska.

Lielajās pilsētās gaisa piesārņojums ir lielāks. Rekuperatoros ir gaisa filtri, kas atkarībā no to klases atšķirīgi filtrē un piegādā gaisu telpām.

Ventilācija – risinājums pelējuma likvidēšanai?

Ja telpās (ziemā) ir lieks gaisa mitrums, bet laukā, īpaši ja ir negatīva gaisa temperatūra, gaiss ir sauss, tad, telpas gaisam sajaucoties ar svaigo gaisu, tas kļūst sausāks.

Jā, viens no galvenajiem pelējuma rašanās iemesliem ir gaisa apmaiņas trūkums.

Diskusijas par pārāk mazu vai pārāk lielu gaisa mitrumu maldina. Ir svarīgi zināt, ka būtisks ir nevis absolūtais gaisa mitrums, t. i., ūdens tvaika daudzums gaisā (ūdens grami/gaisa kilograms), bet gan relatīvais gaisa mitrums procentos. Tas nosaka konkrētas temperatūras gaisā esošā ūdens tvaiku daudzuma attiecību pret šīs temperatūras ūdens tvaika daudzumu, kas var maksimāli uzkrāties gaisā. Jo augstāka gaisa temperatūra, jo vairāk mitruma gaisā var uzkrāties un otrādi. Lai aizsargātu ēkas konstrukcijas un cilvēka veselību, ieteicamais relatīvais gaisa mitrums telpās ir 30‒55%.
Ierīkojot ventilācijas sistēmu, tiek uzturēts patīkams mikroklimats un novērsta liekā mitruma kondensēšanās uz sienām un logiem. Ja relatīvais mitrums ir par lielu, gaisa mitrums vispirms kondensējas telpas stūros, stikla paketes apakšpusē vai citās termisko tiltu zonās, jo šajās vietās virsmas temperatūra ir viszemākā.

Ir svarīgi uzturēt nepieciešamo gaisa apmaiņu. Ja gaisa apmaiņa notiek ik pēc 0,5 h (0,5 reizes stundā, t. i., viss telpas gaisa tilpums apmainās divu stundu laikā), tas ir pietiekami ne tikai, lai uzturētu nepieciešamo skābekļa daudzuma un CO2 koncentrāciju telpā, bet arī lai izvadītu lieko mitrumu. Gaiss telpās kļūst pārāk sauss tikai tad, kad aukstās dienās tiek vēdināts par daudz un gaisa apmaiņa ir par strauju.

Funkcionalitāte

Troksnis. Vai tas ir atkarīgs tikai no ierīces, gaisa kanālu un citu fasona daļu kvalitātes?

Kādi vēl var būt cēloņi – izolācijas trūkums, vibrācija, stiprināšana…?

Svilpojoši difuzori vai restes – kāpēc?

Nepareiza sistēmas balansēšana vai nederīgi difuzori

Trokšņa slāpētāji – kur un kāpēc tie ir vajadzīgi?

Trokšņa cēloņi

  1. Ierīču radītais troksnis, kaut arī mūsdienās liela daļa ierīču tiek ražotas pēc iespējas klusākas (iekšpusē tiek izmantoti izolācijas materiāli, piemēram, putu polistirols, minerālvate, ekstrudētais polistirēns u.tml.). Pirms rekuperatora iegādes noteikti ir būtiski saņemt visus tehniskos ierīču datus, lai varētu izanalizēt to parametrus. Svarīgi, lai rekuperatoriem būtu tādi ventilatori, kas ne tikai rada mazāku troksni, bet ir arī pietiekami efektīvi (EC/DC).
  2. Ventilācijas ierīcēs iemontētas nekvalitatīvas vai nederīgas gaisa kanālu un papildu komponentu daļas: ārgaisa ieplūdes restes ir pārāk mazas vai tām ir lielas barjeras, sistēmā nav iemontēti vajadzīgie trokšņa slāpētāji vai īpaši akustiskie gaisa kanāli, pārāk mazs gaisa kanālu diametrs, gaisa balansēšanas vārstu neizmantošana, nederīgi difuzori un tml.
  3. „Telefonijas efekts” – skaņas izplatīšanās no vienas telpas uz citu. Tā notiek nepareizi projektētu un samontētu skārda gaisa kanālu sistēmas dēļ.

Pašlaik ļoti populāra ir kolektora elastīgo gaisa kanālu sistēma.

Šai sistēmai ir daudz priekšrocību.

  1. Telpas griestu augstuma saglabāšana (gaisa kanāla diametrs ir 75) ‒ griesti kopā ar ģipsi ir jānolaiž vien par 1112 cm. Mūsdienās cilvēki būvē iespējami plašākus namus, tāpēc, izvēloties sistēmu, meklē risinājumus, kas ļautu maksimāli taupīt telpu un nepazemināt griestus par 30 cm vai vēl vairāk, kas visbiežāk ir būtiski, izvēloties vienkāršu skārda sistēmu.
  2. Sistēma ir ļoti hermētiska, tās montāžas laikā netiek zāģētas un bojātas gaisa kanālu daļas. Tas ir ļoti svarīgi, jo tikai hermētiska sistēma var būt efektīva (ja gaiss pa spraugām starp pieplūdes un izplūdes gaisu atšķirtos, sistēmā rastos disbalanss, un tādējādi zustu efektivitāte).
  3. Tā kā tā ir kolektora sistēma, skaņas izplatīšanās no vienas telpas uz citu nav iespējama, jo gaisa kanāli kolektorā sadalās un iet uz katru telpu atsevišķi.
  4. Viegla gaisa daudzuma balansēšana un pareiza sadalīšana.
  5. Gaisa kanāls ir antistatisks, tāpēc uz tā nekrājas putekļi un sistēma vienmēr ir tīra.

Izvēloties šo sistēmu, ir būtiski pārliecināties, vai materiāliem ir vajadzīgie sertifikāti, kas apstiprina, ka materiāls ir paredzēts tieši ventilācijas sistēmai.

Sistēmas uzraudzība

Kā, kad (cik bieži) un kādi darbi ir jāveic?

Vai darbi ir jāveic pašam vai noteikti jāuztic speciālistiem?

Vai rekuperatora apkope atšķiras no vienkāršas ventilācijas kameras apkopes?

Ja rekuperators tiek izmantots saskaņā ar ražotāju prasībām, apkope nav sarežģīta – reizi vai divas gadā vien jāapmaina gaisa filtri (filtru maiņas biežums atkarīgs no tā, kur tiek ņemts ārgaiss. Ja nams atrodas tuvu ielai vai vietā, kur piesārņojums ir lielāks, var nākties mainīt arī biežāk). Visbiežāk šos darbus var veikt arī pats.

Rekuperatora efektivitāte

Kā un saskaņā ar ko tiek noteikti rekuperatora efektivitātes procenti? (ISO?)

Vai standartā noteiktie pārbaudes nosacījumi atšķiras no reālajiem un vai efektivitāte var mainīties katru dienu?

Kā neapjukt šajos skaitļos, izvēloties ierīci?

Kam jāpievērš galvenā uzmanība?

Kāpēc tās pašas ietaises efektivitātes procenti dažādu ražotāju izstrādājumiem atšķiras? Kāpēc tie atšķiras brīdī, kad tos pārbauda pasīvā nama sertificētāji? 95–86 %

Pašlaik Eiropā ir vairākas normas, saskaņā ar kurām tiek mērīta un deklarēta rekuperatoru efektivitāte.

Šīs ir galvenās:

EN308, NEN5138, Passiv Haus institut.

Saskaņā ar EN308 normu, nosakot rekuperatora efektivitāti, tiek mērīta pieplūdes gaisa (obligāti) un izplūdes gaisa (pēc izvēles) temperatūra. To aprēķina šādi: ((pieplūdes gaisa temperatūra – ārgaisa temperatūra)/(izplūdes gaisa temperatūra – ārgaisa temperatūra)) * (masveida pieplūdes gaisa debits/masveida izplūdes gaisa debits).

Tests ir jāveic, izmantojot balansētas ierīces. Pieplūdes gaisa masveida debits no izplūdes gaisa debita nedrīkst atšķirties vairāk par 3%. Lai garantētu deklarējamo izmērīto rekuperatoru darbības efektivitāti praksē, ir ļoti svarīgi, lai ierīce nodrošinātu sabalansētu gaisa daudzumu („Constant flow” funkcija).

Saskaņā ar NEN5138 normu mērījumus veic tāpat kā saskaņā ar EN308, tikai papildus iekļauj gaisa daudzuma disbalansa faktoru. Šis faktors netiek piemērots ierīcēm ar „constant flow” funkciju.

Saskaņā ar „Passiv Haus institut” mērījumu metodiku tiek mērīta sausā gaisa efektivitāte (nevērtējot siltuma atgūšanu no izplūdes gaisa kondensēšanās), t. i., tiek vērtēts, cik daudz mitruma ir izplūdes gaisā. Viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem dzīvojamos namos ir liekais mitrums, kas jānovērš, tādēļ izplūdes gaiss mēdz būt mitrāks nekā testa laikā, attiecīgi arī rezultāti ir labāki. Efektivitāti mēra, izmantojot divas formulas un ņemot vērā, vai rekuperatori ir ierīkoti ar „constant flow” ventilatoriem vai bez tiem. Arī efektivitātes mērījumu pārskatā atzīmē, vai rekuperators ir ar „constant flow” ventilatoriem vai bez tiem, t. i., vai praksē var nodrošināt deklarēto ierīces efektivitāti.

Ieslēgšana – izslēgšana privātmājā

Bieži vien, izbraucot no mājām, saimnieki sistēmu izslēdz (piemēram, uz nedēļu), bet atgriežoties atkal ieslēdz. Vai šāda rīcība patiešām palīdz taupīt elektrību? Vai nebūs tā, ka, atgriežoties un ieslēdzot sistēmu, būs vajadzīga ļoti liela jauda, lai atjaunotu nepieciešamos gaisa parametrus u.c.?

Mūsdienās, ražojot rekuperatorus, tiek domāts, lai to ekspluatācijas izdevumi būtu pēc iespējas mazāki, tāpēc ir būtiski zināt, cik maksās tā ekspluatācija. Par piemēru var minēt tirgū pieejamā, pašlaik viena no efektīvākajiem rekuperatoriem Renovent elektrības patēriņu. Strādājot normālā režīmā, tas patērē 4060 W, tas ir tik, cik izlieto viena parasta elektriskā spuldze, tāpēc patēriņš patiešām ir ļoti mazs. Kā jau minēts, ventilācija ir vajadzīga ne tikai cilvēkam, bet arī ēkai, tāpēc ieteicams rekuperatoru pilnīgi neizslēgt, pietiktu tikai samazināt gaisa daudzumu (vienlaikus samazinās arī elektrības patēriņš. Piemēram, rekuperatora Renovent patēriņš samazinās līdz 15‒25 W), tādējādi nodrošinot telpās vismaz minimālu gaisa apmaiņu.

Izolācija

Ārgaisa pieplūdes un izplūdes nodrošināšanai varētu izmantot īpašus pūstā polietilēna gaisa kanālus, kas izgatavoti no saspiestām polipropilēna putām (EPP). Materiāls ir izturīgs pret difūziju, tāpēc šāda veida gaisa kanāli nav papildus jāizolē.

Skārda ārgaisa pieplūdes un izplūdes gaisa kanāli ir jāizolē, lai uz tiem neveidotos kondensāts. „GAMO” putas šim mērķim ir lieliski piemērotas www.gamo.lt.

Konsultācija: 8-686-78060

Visi „GAMO” projektu vadītāji var sniegt jums bezmaksas konsultāciju ventilācijas jautājumos un palīdzēt pareizi izvēlēties rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Varat konsultēties arī tieši ar ventilācijas profesionāļiem UAB „Tenko Baltic” www.tenko.lt.