Būvējot vai renovējot māju, pastāv dilemma – kur investēt ir svarīgāk: siltināšanā, biezākā siltināšanas materiāla kārtā vai jaudīgākā apkures sistēmā.
Reizēm izvēli nosaka kurināmā veids, kas tiks izmantota apkurei.
Kas visvairāk ietekmē mājas īpašnieka spēju izvēlēties racionālu saikni starp investīcijām, mājas siltināšanu un tās apkuri? Tas ir izpratnes trūkums, ka:
- māja ir vienota sistēma, kuras elementi cits citu ietekmē;
- siltināšana ir ne tikai siltināšanas materiāla kārta, bet arī pareiza siltināšanas materiālu un konstrukciju hermetizēšana;
- projektējot ēkas apkures sistēmu, ir jāņem vērā ēkas hermētiskums;
- vispirms ir būtiski investēt hermētiskumā, pēc tam siltināšanas materiālā un tikai pēc tam izvēlēties ērtu un ekonomisku apkures sistēmu;
- ēkas hermētiskums tieši ietekmē apkurei izmantojamo kurināmā daudzumu, apkures katla darba laiku, apkures iekārtas jaudu.
Kāpēc ir svarīgi to zināt?
Pērkot kādu lietu, visbiežāk uzdodam sev jautājumu, vai es šai lietai uzticos, vai tā man patīk. Visbiežāk mums patīk tās lietas, par kurām daudz zinām, ir atsauksmes, esam izmēģinājuši, tāpēc arī vairāk uzmanības pievēršam tām lietām, kuras mums patīk, nevis tām, kuras mums ir vajadzīgas.
Bieži, būvējot māju, lielāku un īpašu uzmanību pievēršam tikai vienai vai vairākām jomām, cerot uz labu rezultātu. Piemēram, investīcija ģeotermiskajā apkurē kā dārgā un lieliskā iekārtā mūsu mājām. Investējot tajā, iedomājamies ērtumu un mazu kurināmā (elektrības) patēriņu. Taču, nepievēršot pietiekamu uzmanību visas mājas būvniecībai un iekārtošanai, sagaida liela vilšanās.
Novērtēsim divas situācijas: 1) kā darbosies apkures iekārta, ja māja ir labi nosiltināta, bet nav hermētiska; 2) kā darbosies apkures iekārta, ja māja ir hermētiski nosiltināta.
Ko nozīmē nosiltināts, bet ko ‒ hermētisks nams?
Nosiltināts nams ir tāds nams, kur visās konstrukcijās ir salikts siltināšanas materiāls, kas atbilst visām būvniecības reglamenta prasībām (saskaņā ar LR STR) un ir vajadzīgā pretestība.
Par hermētisku (A klase) (n50 = 0,6 x/h) nams tiek uzskatīts tad, kad gaiss mājas telpās caur dažādām robežkonstrukcijās esošām spraugām mainās līdz 0,6 reizēm stundā, ja gaisa spiediena atšķirība starp iekšējo un ārgaisu ir 50 Pa vai ja ir stiprs sānvējš ‒ 10‒5 m/s.
Kur nehermētiskā ēkā tradicionāli veidojas vislielākās siltā gaisa izplūdes „autostrādes”?
Vispirms tas ir jumts. Runa nav par jumta segumu, bet gan par tā konstrukcijas daļām un jumta siltināšanas materiālu.
Zinām, ka, lietojot tradicionālos siltināšanas materiālus, ir jāizmanto kondensāta un tvaika izolācijas plēves, taču trūkst zināšanu par to, ka tās ir rūpīgi jāhermetizē un savā starpā jāsavieno, izmantojot dažādus hermetizētājus, bet jumta konstrukcijām jābūt aizsargātām no abām (ārpuses un iekšpuses) pusēm.
Bieži būvniekiem, pasūtītājiem un projektētājiem trūkst zināšanu par to, kā hermētiski (lai iekšā neiekļūtu vējš un neizplūstu siltais gaiss) savienot jumtu ar sienām, kā hermētiski samontēt jumta logus, izbūvēt jumtā skursteni, ierīkot ēkā dažādas komunikācijas u.c.
Bieži nezinām, kā hermētiski nosiltināt sienas un pamatus, kā samontēt logus.
Visas šīs vietas ir lielas siltā gaisa izplūdes „autostrādes”, kas prasa īpašu uzmanību.
Kāpēc projektētājiem ir jāzina par mājas hermētiskumu?
Pirmais gadījums. Nenovērtējot reālo gaisa apmaiņu ēkā, visticamāk, apkures iekārta tiks projektēta nedaudz jaudīgāka, lai varētu kompensēt tradicionālās būvniecības hermētiskuma brāķi. Bet ēkas siltināšanas laikā, neparūpējoties par hermētiskumu, pat ar apkures sistēmas jaudu, kas projektēta ar rezervi, var nepietikt. Tad apkures iekārta būs jāmaina pret jaudīgāku, kas izmantos vairāk kurināmā un darbosies ilgāk. Apkure sadārdzināsies, bet iekārta nolietosies ātrāk.
Otrs gadījums. Ja projektētājs neparedz, ka ēka būs hermētiska un apkures sistēmu projektē tradicionāli ‒ ar rezervi, bet ēka tiek padarīta hermētiska, mājā būs pārāk silti, kaut arī apkures iekārta darbosies minimālā režīmā. Nebūs vēlamā komforta, jo būs jāvēdina, un arī kurināmā patēriņš nepriecēs. Šādā gadījumā nāksies mainīt apkures iekārtu pret mazāk jaudīgu, radot papildu izdevumus.
Kāpēc ēkas hermētiskums ir pirmajā vietā?
Jo vairāk investēsiet mājas hermētiskumā, lai laikus panāktu nepieciešamo apkures ekonomiskumu un komfortu, jo vienkāršāka, mazāk jaudīga un lētāka varēs būt apkures sistēma.
Ja ēkas hermētiskumam uzmanību pievērsīsiet tikai tad, kad apkures sistēma jūs neapmierinās, nodrošināt labu hermētiskumu var būt ļoti grūti un dārgi.
Cik lielā mērā hermētiskums ietekmē apkures iekārtas jaudu?
Piemēram, izsmidzināmā hermētiskās siltināšanas tehnoloģija „GAMO”, kas nodrošina nevainojami nosiltinātu mājas konstrukciju hermētiskumu un labu siltumpretestību, apkures iekārtas jaudu var samazināt līdz 35%, un tas nav mazs iekārtas cenas un apkures izdevumu samazinājums.
Labs ēkas hermētiskums ļauj samazināt arī gaisa ventilācijas (kondicionēšanas) iekārtas jaudu aptuveni par 35%.
Kas ir svarīgāk?
Ir būtiski zināt, ka mājas siltināšanai bez hermētiskuma nav vērtības.
Hermētisks siltinājums ļauj brīvi izvēlēties arī dārgākus un daudz ērtākus kurināmā veidus, kā arī lētāku, vienkāršāku apkures iekārtu ar mazāku jaudu.
Kurināmā cena var kļūt pilnīgi neaktuāla, ja to izlietosiet pavisam maz, bet tas ir iespējams tikai hermētiski nosiltinātā mājā.